kārtējā bezmiega nakts. apjukums. sāpes pakrūtē... es kādreiz domāju, ka bezmiegs pāries pats no sevis, ka ķermenis reiz prasīs savu. nav jau tā, ka neprasa, bet šķiet, ka tas vairs nepieder man. vai es nepiederu viņam. viņai. viņa mani ir ieslodzījusi sevī, savā kroplajā miesā un cenšas pakļaut. es raudu un cīnos, lai arī zinu, ka izejas nav. es negribu sadzīvot. viss, ko es redzu monitora gaismā, ir viņas svešās rokas. viņa mani ir apēdusi. bet es joprojām esmu šeit. dzirdi? es esmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru