svētdiena, 2011. gada 1. maijs

pa īstam

jau sen gribas parunāt. tā pa īstam un no sirds. un patiesi. nav pat ne mazākās nojausmas, par ko un kāpēc. ir tikko manāma sajūta, ka kaut kā pietrūkst, un varbūt šis "kaut kas" ir dziļi dvēseliska saruna. bet nav jau neviena, kas klausās. un man nemaz nevajag, lai klausās. man vajag, lai stāsta, man vajag klausīties un atbildēt. atbildēt patiesi, dziļi, dvēseliski, godīgi pret sevi. tāda saruna ir apbrīnojami dziedinoša. un dziedināšana man ir vajadzīga.
man vajag dziedināt sevi no bailēm par neizdošanos. nav jau tā, ka man trūktu drosmes vai pašapziņas ko darīt. un es daru, bet visu laiku kaut kur dziļi zemapziņā kāds stāsta, ka nav jau vērts pūlēties, manām ambīcijām nav seguma, es taču nekad neko paveikusi tā, lai rezultāts mani apmieriātu. tā nav taisnība, es zinu, bet mani pretargumenti ir pavisam niecīgi, jo ir bijusi tikai viena tāda reize, kad esmu bijusi tiešām apmierināta ar padarīto, tāpēc ir grūti droši apgalvot, ka izdošanās cēlonis bija mans darbs. tikpat labi tā varētu būt neticama veiksme, pareizo apstākļu sakritība. un tā ir tikai profesionālā dzīve.
nemaz negribas domāt par to, kāda neizdošanās varētu gaidīt personīgajā dzīvē, ņemot vērā, ka izdošanās ir tikai apstākļu sakritības rezultāts. ja tā, tad pasaulē ir ļoti daudz veiksmes. es prasu tikai nelielu daļiņu no tās. un mazliet vairāk darītprieka un apņēmības. tādas īstas apņēmības, jo es zinu, kā ir ar manu apņemšanos. bezmiega naktīs šķiet, ka visa pasaule ir pie manām kājām, ka nav nekā neiespējama. un tad mans prāts izgudro visādas jaunas apņemšanās. no rīta es pamostos trokšņu pilnā pasaulē, tie piepilda manu prātu ar līdz riebumam ikdienišķām problēmiņām, kas pa vienai izdzēš manas apņemšanās. un vispār - vai apņemties būt atvērtai skaistuma, mīlestības, labestības priekšā nav muļķīgi? es arī esmu tikai cilvēks, kurš ne vienmēr pamana acīm redzamo, ne vienmēr sajūt kāda cilvēka rūpes, vajadzību pēc manis. un mans mērķis jau nav sāpināt. tā vienkārši sanāk, neticama neveiksme, nepareizo apstākļu sakritība. un tā ir mana personīgā dzīve...