slima?

saspringtākais un nogurdinošākais gadalaiks studenta dzīvē. sesija. un visradošākais, iedvesmojošākais, skaistākais. mūzika mani nepamet ne brīdi. cīnos, kamēr saprotu, ka tas taču ir tagad! jā, šajā brīdī es izdzīvoju savu sapni. un tad es tveru katru skaņu - prāts, sirds un dvēsele pilna. tik pilna, ka pāri malām līst. un ir labi, tik ļoti labi.

par savām sajūtām...

...pēdējā laikā daudz nerakstu. toties spēlēju un klausos. klausos, kā pukst mana sirds absolūtā harmonijā ar to, kā spēlēju. trīs ceturtdaļas, polifonija, nebeidzama astotdaļu kustība, metronoms nepielūdzami sit takti ceturtdaļās, pat neapdomādams iespēju piekāpties man (būtu jauki, ja šāda iespēja pastāvētu), un tad es piefiksēju, ka mani sirdspuksti uz katriem trim metronoma klakšķiem sākuši pieklauvēt divreiz. un es spēlēju tā, kā vienmēr liek skolotājs, kad jautāju "kā?" - kā sirsniņa liek :)