sakiet, ko gribat, bet man šodien ir pavasaris.
Rīgas centrā jumti uz nejauši izvēlētu cilvēku galvām met sniega blāķus, uz ietvēm sniegs kūstot rada ledus tuksnešus. ejot garām ziedu kioskiem pie Vērmanes dārza, iekļūstu maiga rožu aromāta virpulī un smaidot samiedzu acis vai nu labsajūtas, vai spožās saules dēļ. nez no kurienes gandrīz zem kājām uzrodas skaļi čiepstoši zvirbulēni, kuri it kā ķircinoties apmet loku ap mani un uzspurdz augstu blakus esošā ozola zaros, kur viņus ar sajūsmas saucieniem sagaida pārējie pelēkie čiepstētāji. es nopērku gardu kafiju un pa Tērbatas ielu lēnā solī dodos Stabu ielas virzienā, pļāpādama pa telefonu un izbaudīdama to, ka nesalsts pirksti. cilvēki neticamā ātrumā dodas katrs no sava punkta A un punktu B, mašīnas taurē, apstādamās cieši klāt kādam tūļīgākam gājējam, kas nelaikā atrodas uz pārejas pie luksofora, man garām, sirēnām kaucot, aiztraucas neatliekamās palīdzības auto un šķiet, ka neviens pat nemana... bet man vienalga. sakiet, ko gribat!
man šodien ir pavasaris!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru