elpojiet dziļi!
un neņemiet galvā, ka dvēseli plosa viesuļvētras, kas saceļ milzīgus viļņus, lai tie aizskalotu nodarījuma pēdas. tas nekas, ka pat milzu vilnis neaizskalo visu, nekas, ka paliek pāris zāles stiebru, kas izkalst saulē un sāpīgi dur, atgādinādami par bijušo. nekas...
elpojiet dziļi!
ļaujieties nāvējošām kaislibām, ļaujieties aso stiebru dzēlieniem, ļaujieties! krītiet bezdibeņos, visos pēc kārtas, ļaujieties sāpēm, kas pārņem visu esību brīdī, kad kritiens beidzas, iegrimstiet oļu starpās. kliedziet!
tikai elpojiet dziļi...
mīliet, ienīstiet līdz galējībām, skumstiet un priecājieties, lidojiet un lieniet pa zemes virsu. dzīvojiet!
bet neaizmirstiet - elpojiet dziļi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru